-
1 выкурить
v1) gener. izdedzināt (spirtu, darvu), izkvēpināt (zvēru no alas), nopīpēt (izsmēķēt), izkūpināt (izkvēpināt), izpīpēt, izsmēķēt (папиросу), izsvēpēt (ārā)2) colloq. nosmēķēt (izsmēķēt)* * *izsmēķēt, izpīpēt; izpīpēt, izsmēķēt, nopīpēt; izkvēpināt, izkūpināt, izsvēpēt; iztecināt, izdedzināt; [aiz]dabūt prom, izvadīt, aizvākt -
2 выкуривать
v1) gener. izdedzināt (spirtu, darvu), izkvēpināt (zvēru no alas), nopīpēt (izsmēķēt), izkūpināt (izkvēpināt), izpīpēt, izsmēķēt (папиросу), izsvēpēt (ārā), svēpēt laukā (ārā)2) colloq. nosmēķēt (izsmēķēt)* * *izkūpināt, izkvēpināt, izsvēpēt, kūpināt laukā, kvēpināt laukā, svēpēt laukā; [iz]tecināt, izdedzināt; vadīt laukā, vadīt prom, [aiz]dabūt prom, aizvākt, izvadīt, aizvadīt -
3 докурить
beigt pīpēt, beigt smēķēt, nopīpēt, izpīpēt, nosmēķēt, izsmēķēt -
4 искурить
nosmēķēt, izpīpēt, nopīpēt, izsmēķēt -
5 скурить
izsmēķēt, izpīpēt, nosmēķēt, nopīpēt -
6 перекурить
vcolloq. uzraut dūmu, uzvilkt (uzraut) dūmu* * *izpīpēt, izsmēķēt, nosmēķēt, nopīpēt; izpīpēties, izsmēķēties; pārpīpēties, pārsmēķēties; uzvilkt dūmu, sapīpēt, sasmēķēt, uzpīpēt, uzsmēķēt; pārspēt smēķēšanā